Interesantas ziņas par aviāciju & tūrismu

[SapnuMedniece]

Iepazinos ar lielākajaiem parādniekiem- gandrīz visus izprotu - zemāk top 3.
1. Dzinēju ražotājs “Pratt & Whitney” veido 66,518 miljoni ASV dolāru,
2. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – 42,432 miljoni ASV dolāru,
3. Latvijas valsti (Satiksmes ministrija) – 20,067 miljonus ASV dolāru.
Vai kāds man- parastam Lativjas iedzīvotājam- var paskaidrot 2. lielāko parādnieku.
Kaut kā iepriekš nebiju dzirdējis, ka Latvijas Vides, Ģeoloģijas un metereoloģijas centram būtu finansiālas problēmas- ko gan vajadzētu radīt debitoru parāds vairāk kā 40 miljoni latu.
Vai arī ši valstij piederoša Sia strādā ar tādu uzcenojumu- un spēj nodrošināt normālu saimniecisko darbību ar šādu debitoru nastu?

Cik liecina publiskie dati- tad LVĢMC apgrozījums
2025. gadā bija 10.879 miljoni,
2024,. gadā - 10.458 miljoni,
2023. gadā 9.502 miljoni,
2022. gadā 8.469 miljoni,
2021. gadā 8.487 miljoni.
tas ir BT parāds ir aptuveni 4 gadu apgrozījuma summa???
Cik īpaši nemeklējot ieraudzīju - tad 2022. gada vadības ziņojumā nav ne vārda par šādu parādu.
Galīgi neko nesaprotu, kā tas parāds ir radies un par ko..

Par šo vēl būs publisks info (šobrīd vēl nav, ielikšu saiti, kad parādīsies), bet tur nav tā, ka viņi ir parādā tik.

[gklavs]

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir CO2 emisijas naudas iekasētājs LV, tas arī viss, kas jāzina - tas neveido šīs VSIA apgrozījumu.

Ok, tas jau padara šo ciparu saprotamāku.

[SapnuMedniece]

KEM: LVĢMC nav "airBaltic" kreditors klasiskā izpratnē, bet pilda ES emisijas kvotu reģistra nacionālā administratora funkciju
Rīga, 15. sept., LETA. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) nav Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" kreditors klasiskā komerciālā izpratnē, bet pilda Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu reģistra nacionālā administratora funkciju, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), komentējot "airBaltic" 42,432 miljonu ASV dolāru saistības pret LVĢMC, kas parādās lidsabiedrības pieteikumā ASV Maksātnespējas lietu tiesā.
KEM norāda, ka publiski izskanējusī informācija par 42,432 miljonu eiro saistībām pret LVĢMC ir attiecināma uz "airBaltic" pienākumu ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) nodot emisijas kvotas par 2025. gadā radītajām oglekļa dioksīda (CO2) emisijām.
Aviācijas operatoriem visā ES katru gadu ir pienākums uzskaitīt radītās emisijas un līdz noteiktajam termiņam nodot tām atbilstošu emisijas kvotu daudzumu. Šāda prasība aviācijas nozarei pastāv jau kopš 2012. gada un attiecas arī uz "airBaltic".
Par 2025. gadā radītajām emisijām "airBaltic" līdz 2026. gada 30. septembrim ir jānodod 494 363 emisijas kvotas. Aptuveni 42 miljoni eiro ir šo kvotu pašreizējās tirgus vērtības ekvivalents.
Vienlaikus KEM, piemērojot ES ETS regulējumu, 2024. gada 19. augustā pieņēma lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu Latvijas administrācijas gaisa kuģu operatoriem 2024.-2025. gadam. Ar šo lēmumu "airBaltic" tika piešķirtas 143 266 bezmaksas emisijas kvotas 2024. gadā un 90 903 bezmaksas emisijas kvotas 2025. gadā. Tādējādi tika samazināts emisijas kvotu apjoms, kas uzņēmumam bija jānodrošina par saviem līdzekļiem.
"Ja operatora rīcībā nepieciešamās kvotas jau ir, tās noteiktajā termiņā tiek nodotas ES ETS saistību izpildei. Ja nepieciešamā kvotu daudzuma nav, operatoram tās ir jānodrošina, tostarp iegādājoties emisijas kvotu tirgū," skaidro KEM.
KEM norāda, ka LVĢMC šajā procesā nepārdod "airBaltic" emisijas kvotas un nav uzņēmuma kreditors klasiskā komerciālā izpratnē. LVĢMC pilda ES emisijas kvotu reģistra nacionālā administratora funkciju, savukārt pats pienākums nodot kvotas izriet no ES regulējuma. Tā ir "airBaltic" ES ETS emisijas kvotu nodošanas saistība, kurai, ņemot vērā pašreizējo kvotu tirgus cenu, ir noteikta aptuvena tirgus vērtība.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai, vienlaikus aviokompānija ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai ar 12% likmi.
Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi gadā no obligāciju turētājiem netiks īstenots.
Aviokompānijā skaidro, ka "Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.
"Chapter 11" ir ASV tiesas uzraudzīts finanšu saistību restrukturizācijas process, kas ļauj uzņēmumam pārstrukturēt finanšu saistības un kapitāla struktūru, vienlaikus turpinot saimniecisko darbību. "airBaltic" uzsver, ka "Chapter 11" nav Latvijas tiesiskās aizsardzības procesa juridiskais ekvivalents.
Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.
"Chapter 11" procesa laikā "airBaltic" turpinās ikdienas darbību, un uzņēmuma esošā valde un padome turpinās pildīt savus pienākumus. Uzņēmums turpinās pildīt saistības pret piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem sadarbības partneriem ierastajā uzņēmuma darbības kārtībā.
Jau ziņots, ka "airBaltic" obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Publicēta: 15.09.2026 12:00
Marta Kronberga, LETA

[zahuj]

Te šābrīža tiesas dokumenti: https://dm.epiq11.com/case/airbaltic/dockets, interesanti palasīt, cik ārkārtīgi sūdīgi ir - tur vismaz nevar īsti melot un bīdīt marketinga tekstus.
Nauda palikusi uz 14-Sep 1,13 miljoni, milzu parādi darbiniekiem.
Arī redzams, ka esošie obligāciju turētaji iesnieguši divas sūdzības, kuru būtība ir - šis ir netīrs, slepens, aizmugurisks darījums, jo šamie piekrita atlikt maksājumus utt, bet beigās ir pavisam uzmesti. Otrs - ka ASV tiesai nemaz nevajadzēja pieņemt šo lietu, jo parāk maza saistība ar ASV, lai tai būtu jurisdikcija.