Es nekad nepērku apdrošināšanu no nomas kantoriem, ar vienīgo izņēmumu ASV, kad citādi man auto atteicās dot. Varbūt vēl kādā valstī tā ir bijis, bet neatceros. Mans princips – nemaksāt šo viņu papildus peļņas daļu, bet paļauties uz saviem apdrošinātājiem vai sliktākajā gadījumā zaudēt depozītu. Pa šiem gadiem ietaupīta tik liela summa, ka varētu kādreiz atļauties arī sasist auto lupatās un atgādāt to atpakaļ pa daļām. Taču šādai rīcībai ir daudz risku, kurus visus vajag pēc iespējas vairāk minimizēt. Obligāti auto ir jānofotografē kā KASKO gadījumā un vēl jānofilmē video tuvplānā galvenajām virsbūves daļām, stikliem, diskiem, un kopš Melnkalnes gadījuma – iespēju robežās nāksies filmēt arī auto apakšu. Man Goldcar darbiniece tādu cirku sarīkoja, cenšoties iekasēt kompensāciju, bet ne uz to uzrāvās. Saņemot auto ar 7000 km nobraukumu, atradu tikai 2 skrambas, kas arī bija uzrādītas līgumā. Vienalga visu rūpīgi sabildēju. Kad nodevu auto, pirmo reizi redzēju, ka darbiniece ar pirkstiem izslidināja arī zem priekšējā bampera un, protams, atrada tur apakšā nobrāzumu pret kādu apmali. Taču redzamajā, krāsotajā bampera daļā tajā vietā arī bija 2 mikroskopiski skrāpējumi, kurus pie saņemšanas nepiefiksēju. Taču tie bija redzami video stopkadrā. Sākās strīds par to, vai nobrāzumu apakšā – neredzamajā zonā tieši tajā vietā zem redzamā skrāpējuma – uztaisīju es (darbinieces versija), vai tomēr tas radies tajā pašā reizē, kad ieskrambāta krāsotā un redzamā daļa (mana versija). Kad es liku saprast, ka viss tiek dokumentēts un tiks apstrīdēts, viņa aizgāja pārbaudīt sistēmā, vai šis skrāpējums tur uzrādās. Ja jau nebija līgumā, tad droši vien arī sistēmā to neatrastu, bet tavu brīnumu – izrādījās, ka tomēr man bija taisnība, un tas skrāpējums bijis jau pēc iepriekšējā klienta! Viss tas cirks man prasīja 20 minūtes, un bijām rindā pirms check-in uzsākšanas. Vismaz viens labums – viņa tiešām ieradās septiņos. Pieļauju, ka uz šīs skrambas Goldcar ir labi “uzmetuši” jau ne vienu vien klientu. Ne jau tāpat vien viņa slidināja pirkstus tikai zem priekšējā dubļainā bampera, bet sliekšņus un aizmugurējo bamperi dīvainā kārtā nepārbaudīja. Bet vajadzēja, jo viena sliekšņa apakšu es diezgan labi nobrāzu pret vienu no viņu augstajām ceļa apmalēm straujā līkumā
Satiksme traka. No Tivat notiek ceļa darbi uz galvenās maģistrāles, un arī populāros apskates objektos var nākties stundām ilgi stāvēt garās rindās. No Dobra Voda uz Kotor 70 km braucām nedaudz virs 4 h. Labāk nakšņot pēdējo nakti pāris km attālumā no lidostas.
Vietējo cilvēku attieksme, ēdināšana un apartamenti. Ar retiem izņēmumiem attieksme pret tūristiem tāda, ka tie kaut ko parādā. Ar vienu taksistu gandrīz sakāvos, kad tas pieprasīja, lai es uz šaurā ceļa kādus 100 m braucu atmuguriski kalna augšā, kad pašam vajadzēja vien nolaisties kādus 20 m zemāk, kur viņš atradās, kad mani jau labi redzēja, bet vienalga nosprostoja ceļu. Pēc minūtēm 15 dusmīgs man aizcirta durvis un tomēr piekāpās, jo manējie jau sen bija aizgājuši uz apartamentu 100 m tālāk ar kājām, bet viņam bija pasažieri. Nodomāju, ka par tādu izgājienu mēs konfliktu varētu turpināt ilgāk un ar policijas iejaukšanos, bet beigās devu priekšroku mierīgai vakara turpināšanai pie vīna glāzes. Welcome to Montenegro! Viesnīcas 4 cilvēku ģimenei – nežēlīgi dārgas, bet ļoti plaša apartamentu izvēle pie pludmalēm, lieliem baseiniem un pat ar brokastīm. Diezgan palietota infrastruktūra, bet laba vieta ar foršu baseinu bija poļu vadītajiem “Arabela 2 Apartments” pilsētiņā Utjeha. Par 4 naktīm samaksājām nedaudz virs 500 EUR, kas ir ļoti ok Melnkalnei. Vienu nakti palikām daudz dārgākā “Nautilus” apartamentā Dobra Voda, bet ne tur pludmale tuvumā, ne baseins tik labs kā iepriekšējā, lētākā apartamentā. Cena ne vienmēr nosaka kvalitāti! Toties varu rekomendēt šogad atvērto apartamentu kompleksu “Risan Bay”. Viss svaigs un kolosāls, liels baseins. Vieta ideāla, lai sasniegtu Kotoru, Perastu, Herceg Novi un ar prāmīti no Kamenari šķērsotu līci, lai operatīvi tiktu uz Tivat.
Ēdiens ēstuvēs padārgs. Mums ģimenei maltīte maksāja no 30 EUR “Burger King” līdz 120 EUR restorānā ar labu skatu, bet vidēji 60–80 EUR par vidējas vai zemas kvalitātes maltītēm (pārvārīta pasta un risoto, sīksta, nebaudāma gaļa gadījās katrā otrajā ēstuvē). Pēc Rīgas ēstuvēm ar kvalitatīvām maltītēm esam nedaudz izlaidušies