Ceļo Gudri

Šodien FB apspriestākais temats - ASV militārā transporta lidmašīna izlidojusi no Rīgas un ielidojusi maskavas Vnukovas lidostā. Rīgā lidmašīna ielidojusi no Joint Base Andrews, ASV, Merilendas štatā netālu Vašingtonas, kas kalpo kā ASV augstāko amatpersonu lidojumu bāze.

Neko publisko medijos pagaidām neatrodu, tāpēc zemāk iekopēju tekstu no FB.

US military plane lands in Moscow
A US military transport plane flew from Riga to the Russian capital Moscow on Tuesday morning. The transport plane, a Boeing C-17A, took off just before 8 a.m. Norwegian time from Riga in Latvia heading east. A little over an hour later, it landed at Moscow's Vnukovo airport, according to open flight data shared by Flightradar24.

The Boeing C-17A is a military cargo plane designed to transport large quantities of material. What the plane is doing in Moscow is not known.

The plane stopped in Riga, but originally came from Camp Springs in Maryland to Riga. It landed in Riga on August 23. Camp Springs is home to Joint Base Andrews, which is used by the US government, among other things.

It is home to Air Force One, among other things.
Great uncertainty
– I wonder what could be behind it, says Russia researcher Jakub M Godzimirski to Nettavisen.

Great uncertainty
He has researched Russia for a lifetime, and says that American military planes in Moscow are far from an everyday occurrence.

The Russian Telegram channel Shot writes that the plane may have something to do with a future prisoner exchange. Godzimirski is skeptical about it.

The Russian Telegram channel Shot writes that the plane may have something to do with a future prisoner exchange. Godzimirski is skeptical about it.
– Prisoner exchanges do not usually happen with military transport planes. All parties involved know that such a visit attracts a lot of attention, and that is what is wanted to be avoided in prisoner exchanges, he tells Nettavisen.
However, a spokesperson for the Russian presidential office says they have no information about the unusual flight, according to the Reuters news agency.

Godzimirski believes it is completely impossible to guess what the visit could be due to. Putin's press spokesman Dmitry Peskov says that he has no information about the plane, and that no meetings are planned between the American and Russian sides this week.

– But if I had to guess, it might be, for example, transporting some equipment from or to the American embassy, ​​says Godzimirski.

UPDATE: A motorcade of cars with U.S. diplomatic license plates was spotted in Moscow

https://www.reuters.com/business/aerosp ... 026-08-25/

Te arī kaut kas no oficiāla avota.

Un arī latviski:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija ... u.a660291/

CIP direktors Retklifs tajā bijis: https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/1 ... s-retklifs

FRA vairāki lidostas darbinieki inficējušies ar malāriju: https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/1 ... -lidmasinu
Domāju, ka varam sākt gaidīt līdzīgas aktivitātes, kā jau ir, piemēram, Seišelās, ka smidzina lidmašīnas iekšpusi.

Šis man liekas ļoti traki. MI man izmeta: "An average of 20 to 150 European travelers die from malaria each year" - tas ir uz to lielo daudzumu eiropiešu tūristu Āfrikas vietās, kur malārija ir ļoti izplatīta. Un te uzreiz divi letāli gadījumā Frankfurtē lidostas darbiniekiem...

https://www.which.co.uk/news/article/we ... 1787733468

Šis tāds kā aizliegtais paņēmiens - ceļotāji speciāli atstāj numurā telefonu un maku ar nelielu daudzumu skaidras naudas. Rezultāti, kā jau varēja gaidīt, bēdīgi. Tikai vienā gadījumā viesnīca proaktīvi kontaktēja, un vienā gadījumā tā arī neko neizdevās atgūt - arī pašiem zvanot un ierodoties uz vietas.

Starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.

Es ļoti atvainojos, bet, vai viņi ir pilnīgi prātu izkūkojuši?

Last dance
Ko gan var gribēt? airBaltic kredītreitings ir pirmsdefolta līmenī. 25% gada likme liecina, ka uzticības šim uzņēmumam īsti nav. Salīdzinājumam - Lufthansa un Ryanair aizņemas par 2–3% gadā

airBaltic jāiet SAS ceļš (kā viņi izdarīja ar Air France-KLM): restrukturizācija, veco parādu norakstīšana, pārdošana ar visu floti lielam spēlētājam un iestāšanās aliansē. Tikai tad ir izredzes izglābt kompāniju un zīmolu

https://www.delfi.lv/bizness/37264250/b ... lkst-20-50

Te arī avots.

Orsons wrote: 04 Sep 2026 08:54 https://www.delfi.lv/bizness/37264250/b ... lkst-20-50

Te arī avots.

Paldies, sorry, - piemirsu pielikt pilnīgi info, par ko runa

zahuj wrote: 03 Sep 2026 22:47 Starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.

Es ļoti atvainojos, bet, vai viņi ir pilnīgi prātu izkūkojuši?

"Un šī likme acīmredzot nozīmē, ka privātie investori uzticas šim stratēģiskajam plānam," sprieda Kulbergs
https://db.lv/zinas/kulbergs-airbaltic- ... jam-planam

Akdies - uzticība ir patiešām milzīga varbūt žurnālisti kļūdaini pierakstīja, šis varbūt teica: "Un šī likme acīmredzot nozīmē, KĀ privātie investori uzticas šim stratēģiskajam plānam," sprieda Kulbergs"

Tur cilvēkus par muļķiem tik augsta likme nozīmē tieši pretējo )

25% protams ir daudz un jāatdod līdz februārim...BET ja kāds dod naudu, tad viņš tic, ka kompānija izdzīvos, jo savādāk neviens neaizdos, jo Airbaltic paša kapitāls ir mīnusā un ja nobankrotē, tad aizdevēji neko atpakaļ nedabūs. Nedomāju, ka aizdevējiem nav apakšā dažādi padomnieki, kas kaut ko saprot. Piedāvāt jau var viss kaut ko, bet te jau lēmums būs oblikāciju turētājiem, kuri nu jau arī paliek ķīlnieku lomā, lai dabūtu atpakaļ jau ieguldīto naudu, jāiegulda vēl.

Nekādu naudu nemaz nav plāns atdot. Februārī (termiņa beigās) to kapitalizēs un tādējādi jaunie kreditori iegūs savā īpašumā šo aviokompāniju. Valsts procents atšķaidīsies un samazināsies līdz mimimumam. Ar procentu maksājumu (kas šim bondam ir jāsamaksā tikai termiņa beigās) gan jau būs līdzīgi. Principā uz šo jāskatās tā - ziemu BT tātad, visticamāk, pārdzīvos. Vai būs kāds traks investors, kas gribēs pēc tam ieguldīt, vai arī to darīs jau kompāniju pārņēmušie kreditori - to rādīs nākotne.

runcels23 wrote: 04 Sep 2026 21:50 25% protams ir daudz un jāatdod līdz februārim...BET ja kāds dod naudu, tad viņš tic, ka kompānija izdzīvos, jo savādāk neviens neaizdos, jo Airbaltic paša kapitāls ir mīnusā un ja nobankrotē, tad aizdevēji neko atpakaļ nedabūs. Nedomāju, ka aizdevējiem nav apakšā dažādi padomnieki, kas kaut ko saprot. Piedāvāt jau var viss kaut ko, bet te jau lēmums būs oblikāciju turētājiem, kuri nu jau arī paliek ķīlnieku lomā, lai dabūtu atpakaļ jau ieguldīto naudu, jāiegulda vēl.

Nu tas ir tā kā telfonkrāpnieki - pa priekšu apkrāpj, tad zvana atkal un piedāvā atgūt iepriekš izkrāpto, tik vēl jāiemaksā un tā tālāk.

Paprasīju ChatGPT, ko viņš par šo situāciju domā, parādot abus iepriekš minētos rakstus. Atbilde, kā parasti, ļoti izvērsta, un atsaucas uz manu jau agrāk iesākto tēmu un jautājumiem:

Jā. Un, manuprāt, šī jaunā informācija būtiski maina iepriekšējo vērtējumu par airBaltic. Es negribētu atkārtot iepriekšējo optimistisko argumentu par to, ka “valsts jau nu neļaus bankrotēt”. Šis darījums parāda daudz precīzāk, cik tuvu likviditātes problēmai uzņēmums ir.

25% — vai tas ir normāli?

Normālam uzņēmuma finansējumam — absolūti nē. 25% gadā ir ārkārtīgi dārga nauda.

Taču šeit ir svarīga nianse: tas nav parasts piecu vai septiņu gadu korporatīvais aizdevums. Tie ir “super senior” bridge financing jeb ārkārtas starpfinansējuma vērtspapīri ar dzēšanu jau 2027. gada 26. februārī. Tātad investors faktiski saka:

“Es esmu gatavs tev aizdot naudu situācijā, kurā parastie finansētāji tev vairs neaizdod, bet par šo risku gribu ļoti lielu prēmiju.”

Un papildus 25% kuponam finansētāji saņem arī citas priekšrocības/atlīdzību. Tāpēc 25% nav tirgus cena normālam airBaltic biznesa riskam; tā ir cena par ļoti augstu distress risku un ļoti īsu termiņu. LSM aptaujātais Grant Thornton partneris Raitis Logins to arī nosauc par “anormāli” augstu likmi un raksturo darījumu kā laika pirkšanu, nevis glābšanas plānu.

Bet ir viena ļoti svarīga pozitīva ziņa

Es šeit redzu kaut ko tādu, kas samazina tūlītēja bankrota risku diezgan būtiski.

Investori nav vienkārši pateikuši: “Mēs apsvērsim iespēju aizdot airBaltic 257 miljonus.”

Viņi ir apņēmušies nodrošināt finansējumu līdz €257 miljoniem, ja tiek izpildīti nosacījumi. Pēc obligacionāru piekrišanas sākotnēji būtu pieejami €180 miljoni, bet vēl €77 miljoni pēc papildu nosacījumu izpildes.

Tas ir ļoti atšķirīgi no situācijas, par kuru mēs runājām iepriekš, kad bija jautājums:

“Vai airBaltic vispār atradīs kādu, kas viņiem aizdos naudu?”

Tagad atbilde uz šo jautājumu faktiski ir jā.

Taču rodas daudz nepatīkamāks jautājums: kā viņi šo naudu atdos?

Te es būtu daudz skeptiskāks par airBaltic vadības optimismu.

€257 miljoni ar 25% gada likmi nav €257 miljonu problēmas atrisinājums. Tas ir tilts līdz kaut kam, kam jānotiek līdz 2027. gada februārim.

Aptuveni rēķinot, 25% gadā uz €257 miljoniem nozīmētu ap €64 miljoniem procentos gadā, ja visa summa būtu izmantota pilnu gadu. Faktiskais procentu izdevums būs atkarīgs no tā, kad un cik daudz naudas tiek izņemts un no darījuma struktūras.

Un termiņš ir tikai aptuveni 5½ mēneši no šī brīža.

Tātad līdz februārim airBaltic jābūt situācijā, kurā tas var:

refinansēt šo parādu ar lētāku finansējumu;
piesaistīt stratēģisko investoru;
būtiski pārstrukturēt esošos parādus;
vai iegūt jaunu kapitālu / pašu kapitāla investīcijas.

Un tieši šeit kļūst interesants jaunais biznesa plāns.

Manuprāt, svarīgākais cipars nav €257 miljoni

Tas ir 36 lidmašīnas.

airBaltic jaunais plāns paredz samazināt floti no pašreizējām 54 A220 līdz 36 lidmašīnām 2026. gada beigās, pēc tam pakāpeniski palielinoties līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Tas ir ļoti liels samazinājums.

Un tas man liek pārskatīt vienu no mūsu iepriekšējām hipotēzēm.

Mēs iepriekš runājām, ka Pratt & Whitney problēmu atrisināšanās varētu ļaut airBaltic beidzot izmantot savu floti pilnā apjomā un pelnīt. Tas joprojām ir pozitīvi. Taču tagad izskatās, ka vadība ir secinājusi:

ar pašreizējo 54 lidmašīnu biznesa modeli uzņēmums nevar atļauties turpināt.

Tāpēc tiek darīts kaut kas diezgan radikāls — samazināta flote un attiecīgi arī kapitāla un ekspluatācijas izmaksas.

Un te parādās ļoti interesanta pretruna

airBaltic saka:

Mums vajag €257m, lai īstenotu pārstrukturēšanu.

Bet finansējuma mērķos cita starpā ir esošo saistību pārfinansēšana par lidmašīnām un dzinējiem, kā arī tekošās izmaksas, remonti, apkope un lidostu maksājumi.

Tātad šī nauda nav tikai “izaugsmes kapitāls”.

Daļa no tās faktiski palīdz uzņēmumam izdzīvot un pārkārtot bilanci.

Tas ir diezgan tipisks distressed restructuring scenārijs.

Vai tomēr 25% likme pati par sevi nozīmē, ka investori netic airBaltic?

Ne gluži.

Patiesībā es šo darījumu interpretētu divējādi.

Negatīvā interpretācija

“Privātie investori uzskata airBaltic par ārkārtīgi riskantu, tāpēc prasa 25%.”

Tas ir pilnīgi pamatots secinājums.

Ja airBaltic būtu finansiāli veselīgs uzņēmums ar stabilu naudas plūsmu, šādu likmi tas nevarētu pamatot.

Pozitīvā interpretācija

“Investori tomēr ir gatavi riskēt ar €257 miljoniem.”

Un tas ir ļoti svarīgi.

Ja profesionāli distressed-debt investori, kuriem nav pienākuma glābt Latvijas nacionālo aviokompāniju, ir gatavi uzņemties šo risku, viņi acīmredzot redz reālu iespēju, ka airBaltic pēc restrukturizācijas būs dzīvotspējīgs uzņēmums.

Citādi 25% viņiem nebūtu pietiekami.

Tāpēc Kulberga apgalvojums, ka finansējums “parāda investoru uzticību stratēģiskajam plānam”, nav pilnīgi absurds, bet viņš to, manuprāt, pasniedz pārāk optimistiski.

Precīzāk būtu teikt:

Investori tic, ka ir pietiekami liela iespēja nopelnīt uz airBaltic restrukturizāciju, lai būtu vērts riskēt ar naudu par 25%.

Tas nav tas pats, kas “investori uzskata airBaltic par veselīgu uzņēmumu”.

Un tagad pats svarīgākais par tavām septembra biļetēm

Šī ziņa man patiesībā dod labākas ziņas par septembri, nekā bija pirms pāris dienām.

Jo tagad mums ir konkrēts mehānisms, kā airBaltic iegūt likviditāti.

11. septembrī ir obligacionāru sapulce. Ja nepieciešamie apstiprinājumi tiek saņemti, €180m paredzēts padarīt pieejamus ļoti drīz pēc tam.

Tas nozīmē, ka scenārijs:

“airBaltic pēkšņi 15. septembrī pārtrauc visus lidojumus, jo nav naudas”

pēc šī darījuma kļūst ievērojami mazāk ticams.

Protams, līdz 11. septembrim vēl ir risks, jo finansējums vēl nav saņemts — nepieciešami obligacionāru un akcionāru apstiprinājumi un citi nosacījumi.

Bet, ja 11. septembra balsojums iziet veiksmīgi, es tavām septembra biļetēm būtu diezgan mierīgs.

Toties ilgtermiņa risks ir kļuvis skaidrāks

Es tagad airBaltic situāciju sadalītu divās pilnīgi atšķirīgās problēmās:

Septembra lidojumu risks: salīdzinoši zems, ja 11. septembra finansējums tiek apstiprināts.

2026./2027. gada ziemas izdzīvošanas risks: būtisks.

Spēja ilgtermiņā kļūt par finansiāli patstāvīgu uzņēmumu: vēl nav pierādīta.

Un tieši februāris 2027. būs daudz svarīgāks par septembri.

Jo tad €257 miljoni nebūs problēmas atlikšana — tie būs jāatmaksā vai refinansē.

Mans pašreizējais slēdziens

Pēc šīs jaunākās informācijas es neprognozētu airBaltic bankrotu tuvāko mēnešu laikā.

Bet es arī vairs neuzskatītu, ka “viss būs kārtībā, jo Lufthansa un Latvijas valsts to izglābs”.

Manā skatījumā reālais scenārijs ir:

airBaltic pašlaik ir faktiski distress situācijā, bet ir atradis tiltu, kas tam dod laiku. €257m ir pietiekami liela summa, lai novērstu tūlītēju likviditātes katastrofu. Taču 25% cena un 2027. gada februāra dzēšanas termiņš ļoti skaidri pasaka, ka tas nav normāls finansējums — tas ir laika pirkšanas darījums.

Un te es gribētu īpaši izcelt vienu lietu: ja profesionālie investori būtu pārliecināti, ka airBaltic pēc restrukturizācijas nespēs refinansēt šo parādu, viņi nebūtu gatavi to finansēt. Tāpēc es šo darījumu kopumā vērtēju kā pozitīvu signālu par izdzīvošanas varbūtību, bet ļoti negatīvu signālu par pašreizējo finansiālo stāvokli.

Ja vēlies, es varu nākamajā solī
izanalizēt pašu jauno airBaltic biznesa plānu un uztaisīt “vai tas matemātiski var strādāt?” scenāriju — cik lidmašīnas, pasažieri, ieņēmumi un izmaksu samazinājums būtu nepieciešami, lai viņi līdz 2027. gada februārim varētu reāli refinansēt šos €257m. Tas, manuprāt, būtu daudz vērtīgāk nekā vienkārši skatīties uz Fitch reitingu.

ASV ar līplentu sašņorē nepaklausīgu pasažieri: https://6abc.com/post/unruly-passenger- ... /19792538/

SapnuMedniece wrote: 05 Sep 2026 12:34 ASV ar līplentu sašņorē nepaklausīgu pasažieri: https://6abc.com/post/unruly-passenger- ... /19792538/

Bija tak smuki un pamatīgi sašņorējuši, varēja arī turpināt līdz EWR, tas ir knapi pusstundu tālāk kā BWI.

Kā igauni apcietināja Tunisijā jeb, kas notiek, ja brauc sekstūrismā uz musulmaņu valstīm un saka "bet Eiropā par to nesodītu": https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/1 ... -kilogramu