Auto noma Šrilankā

[maarenchy]

Tā kā ceļotāji parasti šajā valstī izvēlas ceļot ar šoferi (un auto), Tuktuk, taksi, vilcienu vai autobusu un viens no mūsu viesnīcu hostiem, ar kuriem mēs vairāk bijām kontaktā, par mums brīnījās un teica, ka mēs esam tikai trešie ceļotāji visā viņu viesnīcas vēsturē, kas brauc paši, tad nolēmu padalīties ar mūsu pieredzi.
Jāmin, ka auto NAV standarta pārvietošanās veids Šrilankā, un lai ar to brauktu, jābūt labām braukšanas prasmēm (arī ar stūri labajā pusē un braukšanu kreisajā), koncentrēšanās un reakcijas spējām, kā arī stipriem nervien, jo pārējie tiešām brauc, kā vēlas.
Tā, kā ne booking, ne citos auto īres salīdzināšanas portālos patīkamas cenas neatradām, tad ""ķemmējām" google maps lidostas tuvumā uz īres auto kompānijām. Atradām šo https://colomborentacar.com/ ar tīri labiem vērtējumiem (kuriem ceļojuma beigās pievienojās arī mūsējais).

Ielidojot valstī, pēc imigrācijas un bagāžas saņemšanas, mūs sagaidīja izīrētāja kontaktpersona. Pirms gājām ārā saņemt auto, kopīgi aizgājām uz "Satiksmes ministriju" (tas ir tāds kioskveidīgs lodziņš lidostā) saņemt Šrilankas vadītāja apliecību - šajā valstī netiek atbalstīta internacionālā vadītāja apliecību. Pakalpojums maksāja, šķiet, ap 15000 Šrilankas rūpiju *ap 40 Eiro, maksāt var tikai skaidrā naudā, naudu var izņemt netālu vienā no bankomātiem.

Tad gājām ārā saņemt mūsu auto. tas bija diezgan apbružāts, bet par to mēs parasti tikai priecājamies, jo tad nav bēdas, ja ir kāds jauns skrāpējums, kuru uz pārējo fona nemaz nemana. Reģistrējām visus bojājumus telefona video un bildēs, samaksājām drošības naudu skaidrā naudā 260 Eiro (var dolāros, ja tādi ir vai ar karti rūpījās, taču ar karti maksāto ceļojuma beigās atgriež skaidrā naudā. Mēs tik daudz Rūpījas nevēlējāmies, tāpēc sagrabinājām pa abiem makiem tos eiro, kas bija palikuši tur skaidrā naudā. Jāievēro, ka mums pat ieteica nofotografēt naudu, lai saņemam tās pašas banknotes ar tiem pašiem numuriem, jo izīrētājs bija godprātīgs un stāstīja par stingrajiem likumiem šai valstī šai sakarā) un devāmies ceļā.

Braucot ar auto, pastiprināti jāuzmanās no autobusiem un smagajām mašīnām, jo šai valstī ir nerakstīts likums - kurš lielākais, tam priekšroka. Visi brauc haotiski, taču Tuktuki un mopēdi mums grieza ceļu, kamēr lielāki transporta līdzekļi brauca, mūs neievērojot.

Ceru, ka šī pieredze kādam noderēs.

[SapnuMedniece]

Tā kā ceļotāji parasti šajā valstī izvēlas ceļot ar šoferi (un auto), Tuktuk, taksi, vilcienu vai autobusu un viens no mūsu viesnīcu hostiem, ar kuriem mēs vairāk bijām kontaktā, par mums brīnījās un teica, ka mēs esam tikai trešie ceļotāji visā viņu viesnīcas vēsturē, kas brauc paši, tad nolēmu padalīties ar mūsu pieredzi.
Jāmin, ka auto NAV standarta pārvietošanās veids Šrilankā, un lai ar to brauktu, jābūt labām braukšanas prasmēm (arī ar stūri labajā pusē un braukšanu kreisajā), koncentrēšanās un reakcijas spējām, kā arī stipriem nervien, jo pārējie tiešām brauc, kā vēlas.
Tā, kā ne booking, ne citos auto īres salīdzināšanas portālos patīkamas cenas neatradām, tad ""ķemmējām" google maps lidostas tuvumā uz īres auto kompānijām. Atradām šo https://colomborentacar.com/ ar tīri labiem vērtējumiem (kuriem ceļojuma beigās pievienojās arī mūsējais).

Ielidojot valstī, pēc imigrācijas un bagāžas saņemšanas, mūs sagaidīja izīrētāja kontaktpersona. Pirms gājām ārā saņemt auto, kopīgi aizgājām uz "Satiksmes ministriju" (tas ir tāds kioskveidīgs lodziņš lidostā) saņemt Šrilankas vadītāja apliecību - šajā valstī netiek atbalstīta internacionālā vadītāja apliecību. Pakalpojums maksāja, šķiet, ap 15000 Šrilankas rūpiju *ap 40 Eiro, maksāt var tikai skaidrā naudā, naudu var izņemt netālu vienā no bankomātiem.

Tad gājām ārā saņemt mūsu auto. tas bija diezgan apbružāts, bet par to mēs parasti tikai priecājamies, jo tad nav bēdas, ja ir kāds jauns skrāpējums, kuru uz pārējo fona nemaz nemana. Reģistrējām visus bojājumus telefona video un bildēs, samaksājām drošības naudu skaidrā naudā 260 Eiro (var dolāros, ja tādi ir vai ar karti rūpījās, taču ar karti maksāto ceļojuma beigās atgriež skaidrā naudā. Mēs tik daudz Rūpījas nevēlējāmies, tāpēc sagrabinājām pa abiem makiem tos eiro, kas bija palikuši tur skaidrā naudā. Jāievēro, ka mums pat ieteica nofotografēt naudu, lai saņemam tās pašas banknotes ar tiem pašiem numuriem, jo izīrētājs bija godprātīgs un stāstīja par stingrajiem likumiem šai valstī šai sakarā) un devāmies ceļā.

Braucot ar auto, pastiprināti jāuzmanās no autobusiem un smagajām mašīnām, jo šai valstī ir nerakstīts likums - kurš lielākais, tam priekšroka. Visi brauc haotiski, taču Tuktuki un mopēdi mums grieza ceļu, kamēr lielāki transporta līdzekļi brauca, mūs neievērojot.

Ceru, ka šī pieredze kādam noderēs.

Paldies, ka padalījies! Esmu droša, ka kādam noderēs, daudz vērtīgas informācijas!